Autovadītāja pieredze:

B kategorija kopš 1997

C kategorija kopš 2003

D kategorija kopš 2007

Kādreiz šoferi par sevi saka, ka viņiem pa asinsvadiem tek benzīns, ka bez braukšanas vnk nevar. Tā ir arī ar mani. Pie stūres sēdos jau kad biju pavisam mazs. Sāku "sencim" klēpī stūrēt stūri pa stāvvietu ar M-2140 1977 gada. Tad meža ceļi ar pirmo, otro ātrumu. Manvrēšana un droša braukšana pa sarežģītiem meža ceļiem nelaužot auto. Tiko bija 16 gadi, tā uzreiz uzlikta "M" zīme un braucu visur, kur vajadzēja. "Sencis" nemaz pie stūres netika laists. Pirmais lielākais brauciens ar "M" bija Rīga-Narva un pēc laika atpakaļ. Pēc armijas nopirku savu pirmo auto Vaz-2103. 2001 gadā sāku strādāt RS un tas jau bija cits transports, citi gabarīti un cita sistēma. Tā pagāja 9 gadi. Pa šo laiku esmu nokārtojis "C" un "D" kategoriju. Doma bija arī "E" un profesionālo kategoriju nokārtot, bet atnāca Krīze. Dzīvi bez auto nevaru iedomāties. Lai arī kāda krīze būtu, tik un tā man būs auto. Izbraukšu kaut vienu reizi nedēļā. Sapnis ir par privātmāju un pašam savu garāžu un finansēm, lai nopirktu kādu PSRS auto un savestu to līdz ideālam. Viens variants būtu m-2140, tieši tāds, kāds bija manā ģimenē PSRS laikos un "brīvajā" Latvijas laikā. Ceru, ka kādreiz sapnis piepildīsies.