Auto bildes

Ko ņemt līdzi laivu braucienā

Šī raksta daļa palīdzēs apzināt svarīgākās lietas, kas nepieciešamas laivu braucienā. Arī pašam tas noderēs kā špikeris nākamajam laivu braucienam.

Telts un apģērbs laivu braucienā

Ja laivu brauciens notiek vasarā jūnijā – augustā, pilnīgi pietiek ar šortiem, iešļūcenēm un T-kreklu. Gulēšanai naktī var paņemt ko siltāku. Pašam vienmēr somā ir vilnas zeķes vai biezas Lorpen termozeķes, mīkstas kokvilnas treniņbikses un Polartec 150 jaka. Aktīvās atpūtas braucienos arī tepat Latvijā izmantoju t.s. “gudro” apģērbu. Tas ir ļoti funkcionāls – silts, ātri žūstošs, elpojošs un viegli kopjams.

Vēsākā dienā lietoju vecu un mīļu, bet ļoti foršu dāņu Newline termoveļas kreklu ar Windstopper plēvi priekšpusē. Kājās – vieglas, ērtas un ātri žūstošas LoweAlpine neilona trekinga bikses. Lietus gadījumā lieliski noder plāna GoreTex jaka, kas labi aizsargā pret vēju un lietu, vienlaikus labi elpo un ātri žūst. Man tā ir sarkana, taču makšķērēšanai labāk būtu izvēlēties jaku tumšākos, pelēcīgākos toņos. Vasarā kājās velku iešļūcenes un citus apavus līdzi neņemu.

Par telti neko gudru vai jaunu nepateikšu. Lietoju labu, vienkāršu un klasisku telti ar nelielu “priekštelpu”. Braucienos pa Latviju izmantoju prastu sintētisku ķīniešu guļammaisu, pagājušā gadsimta beigās pirktu kādā makšķernieku veikalā par Ls 5. Vasaras apstākļiem pilnīgi pietiek.

Var ņemt līdzi siltāku guļammaisu un mazāk silto drēbju gulēšanai. Zem guļammaisa klāju divus vingrošanas paklājus, meitai – piepūšamo matraci. Edgars izmanto krietni mazāku telti bez priekštelpas un lielāku, piepūšamu matraci pa visu telti. Tas ļauj celt telti un gulēt uz nelīdzenas virsmas un jebkādiem kukuržņiem – nekas cauri nebūs jūtams.

Makšķerēšanas piederumi

Neesmu kaislīgs copmanis, kas katrā brīvā brīdī raujas pie ūdens. Drīzāk – svētdienas makšķernieks, kurš mācās un uzsūc katru ieteikumu un katru zinošāku specu padomu. Bērnībā kādu gadu, divus – aizrāvos un copēju biežāk. Tagad makšķerēju tikai piemērotā situācijā bez kategoriska uzstādījuma kautko obligāti izvilkt. Līdz ar to šis būs mans skatījums uz copes piederumiem, ciktāl esmu izskolojies.

Pārstāvu aktīvo copmaņu klasi, kuriem nepatīk ķēpāties ar tārpiem, putrām utt. Tātad lietoju tikai spiningu un mākslīgo ēsmu. To vienmēr var ērti paņemt līdzi – viens kāts un kastīte. Laivu braucienā pa upēm man ir līdzi viens spininga kāts un izturīga 0,2 mm aukla, taču copes guru Edgars mani ir izdresējis līdz 0,18 mm auklai.

Galvenais - auklai jābūt svaigai. Veikalā pērkot auklu, nav jākautrējas to izritināt kādus 30...40 cm un mēģināt pārraut. Svaigu, labu 0,2 mm auklu pārraut būs pagrūti un sāpīgi pirkstiem. Šogad izvēlējos svaigu Mikado un biju ļoti apmierināts. Līdz šim lietoju Stroft, taču tā ir cietāka un tai patīk uzmest “kāpostus” pie spoles.

Tieva aukla ļauj ēsmai “spēlēt” dabiskāk, īpaši, ja tā ir maza un viegla. Arī zivīm būs mazāk aizdomu un metiens izdosies tālāks un precīzāks. Tievāku auklu par 0,20...0,18 mm lietot nebūtu ieteicams, jo vizulim aizķeroties zālēs, būs jāriskē ar vizuļa pazaudēšanu.

Metāla pavadiņu nelietoju principā, jo tas ir vēl viens elements, kas zivis dara uzmanīgas un atbaida. Pārsvarā tās palīdz tikai pret mazo līdaku asajām zobu “ķemmēm”. Lielākām līdakām aukla iestājas starp zobiem un nepārrīvējas.

Laika gaitā esmu sapircis daudz dažādu palielu – vidēji 4. un 5. numura vizuļu, taču copējot mazajās upēs, skatos uz visiem šiem “brīnumiem” ar lielām acīm un saprotu, ka nav ko piesiet auklas galā, jo te cope notiek ar sīkiem un maziem vizulīšiem un vobleriem. Spiningojot Abavas krācēs pat 0. izmēra Mepps rotiņš jau šķita par lielu un prasījās vēl sīkāks.

Nesen atklāju sudraba rotiņu maģisko spēku. Maksā tas salīdzinoši padārgi (roku darbs, Ls 5...7 / gab.), bet ķeras arī labi. Un tas vairāk skaidrojams nevis ar sudraba vizuālajām īpašībām, bet gad ar dzirdo skaņu, ko rotējot rada sudraba lapiņa. Līdz ar to apsudrabota metāla lapiņa nelīdzēs. Tikai “masīvs” sudrabs.

Kāts gan ir visai pagarš – 2,40 m, paredzēts ēsmām no 15-40 g, taču izjustākai spiningošanai mazajās upēs derētu īsāks kāts ap 1,70...1,80 m, paredzēts attiecīgajam ēsmas svaram 2-10 gramiem.

Līdzi noteikti obligāti jāpaņem paliela, stingra pincete āķa izņemšanai, ja tas ierīts dziļi. Protams, jāpadomā par ēsmu dažādību – rotiņiem, voblerīšiem, gumijzivtiņām. Tāpat spiningošanā svarīgi iespējami sīki un izturīgi virpulīši ar karabīnēm ēsmas piesiešanai. Noderēs arī pārējais nepieciešamais, ja radīsies vēlme pārveidot makšķeri par pludiņmakšķeri vai gruntsmakšķeri.

Pārtika un tās sagatavošana laivu braucienā

Šeit uzskaitu tikai to pārtikas minimumu, cik nepieciešams vienam pieaugušajam un vienam bērnam 4...4,5 dienu ilgā laivu braucienā. Konkrēti šis ir mans provianta minimums un mana ēdienkarte, ko arī nākamreiz ņemšu līdzi laivu braucienā, lai nebūtu kā šoreiz, kad paņēmu par daudz ēdamā un pusi atvedu mājās.

Principā, sēžot laivā pārdabiski lielu apetīti neesmu novērojis. Pozitīvi ir tas, ka kaste ar ēdamo ir turpat blakus un var ieturēt nelielas, bet regulāras maltītes.

Rīts parasti iesākas ar karstas tējas vai kafijas krūzi pēc kuras seko auzu putra. Otrās brokastis ieturam pēc pirmās laivošanas stundas. Tad ir kārta maizītēm. Līdzīgi arī pusdienas. Vakariņās apmetnē jau var izvērsties plašāk, folijā pagatavojot noķertās zivis vai sasildot gaļas konservus ar dārzeņiem.

Ūdens – 5 litri. Ūdeni ērtāk paņemt 1,5 litru pudelēs, teiksim negāzēto Everestu 3...4 pudeles. 1 litrs persiku vai plūmju sulas. Uzmundrinājumam var paķert vienu lielo pudeli Nestea.

Maize – 1 sagriezts Lāču maizes kukulis un 2 kliju maizes kukuļi. Sviests viena 200 g paciņa. Sviestu ieteicams izlikt plastmasas traukā ar vāciņu. Te labi noderēja Talsu biezpiena plastmasas trauks. Sviests būs gan sviestmaizēm, gan zivs pagatavošanai folijā. Philadelphia svaigais siers – 1 kastīte. Ja nav pārāk karsts, pirmajai dienai var paņemt pudeli Talsu kefīra.

Lāču maizi pirms ņemšanas līdzi, izžāvēju tosterī – tad tā apžūst un kļūst vēl gardāka.

Mums iegaršojās sviestmaizes ar sieru un tomātu, tāpēc - siers – 0,5 kg. Tomāti – kādi 15 gab. Gurķi kādi 10...15 gab. Sviestmaizēm tīri ok ir tuncis augu eļļā. RIMI gadījās nopirkt spāņu tunci iepakojumā pa trim 80 gramu kārbiņām. Laivu braucienā “likvidēju” 6 bundžiņas. Garšīgs, nesatur E-brīnumus un viena kārbiņa vienā ēdienreizē ir tieši kā “dakteris izrakstījis”. Gaļas konservi šajā ziņā visi kā viens ir pārbāzti ar E-vielām no kurām briesmīgākais ir nātrija nitrīts jeb E250.

Meitai garšo graudaugu pārslas līdz ar to ņemam vienu paku pārslu un vienu litru “nedzīvā” un mūžīgi svaigā piena Lāse. Tāpat “uz urrā” tika apēsti kādi 8 banāni, 3 āboli un četri 0,2 l zemeņu Lāsēni. Regulārai mutes kustināšanai var paņemt pāris paciņas RIMI fasējuma studentu brokastu. No rītiem esmu iecienījis auzu putru, ko braucieniem nopērku ātri pagatavojamajās 35 g paciņās. Kopā 4..5 dienām – 12 paciņas.

Šādos braucienos līdzi vienmēr ir cukurs, tēja vai kafija, kas iebērti nelielās bundžiņās. Sāls un garšvielas noderēs vakarā gatavojot noķertās zivis. Šim nolūkam man kalpo litra saldējuma kastīte ar vāciņu, kurā ir garšvielas - pipari, lauru lapas, maltas dilles, pētersīļi u.c., kā arī sāls.

Zivs sagatavošanai vakariņās noderēs kādi 7 vidēji burkāni, 5 palieli kartupeļi un 3...4 sīpoli. Sīpolus var griezt arī vienkārši uz maizes, bet burkānus – nomizot un pa ceļam pagrauzt. Kartupeļus varēs gan pielikt zivij folijā, gan uzcept ugunskurā.

Pirmajai pilnajai brauciena dienai meitai paņēmu vienu biezpienu “Annele”. Laba ideja būtu paņemt SKY gatavotos salātus, kas vismaz ir ēdami, salīdzinot ar RIMI pārmajonēzētajiem ārprātiem. Ja ir svaigas, uz ūdens labi iet pie dūšas Rubeņu kūpinātās vistu ekstremitātes.

Ūdens uzsildīšanai mans lieliskais palīgs ir Campingaz gāzes deglis tieši uz balona ar vēja aizsargu liesmai, kā arī metāla krūze. Vienu 450 gramu balonu vadāju līdzi jau vairākus gadus un joprojām neesmu izdedzinājis.

Laivu braucienā ņemu līdzi normālus virtuves piederumus – nazi sviesta smērēšanai, asu nazi griešanai un mizošanai, mizošanas nazi, divas dakšas, divas tējkarotes, divas ēdamkarotes, divas bļodiņas, divas krūzes un mazu kadiķkoka dēlīti sviestmaižu pagatavošanai. Tāpat līdzi ir Zewa papīra virtuves dvieļu iepakojums no kura pilnībā tika izlietota tikai puse jeb viens rullis.

Ēdiena cepšanai neaizvietojama ir alumīnija folija un nelielas bieza folija vanniņas, kurās var salikt ēdamo un pārklāt tās ar vēl vairākām folijas kārtām, tādējādi izveidojot noslēgtu sautējamo trauku. Foliju ieteicams izvēlēties biezu, lai tā ugunskurā nesadegtu. Ja būs paņemta plāna folija, nāksies locīt 3...4 kārtās un rezultātā nekāda ekonomija nesanāks. Laikam kvalitatīvākā ir Paclan folija. Vajadzētu izvairīties no Merkant izstrādājumiem, kas ir nedaudz lētāki, taču krietni nekvalitatīvāki.

Citas noderīgas lietas laivu braucienā

Laivojot pa upi kanoe laivā parasti galvenais laivas vadītājs sēž aizmugurē, pasažieris – priekšā. Laivas vidū un galos var ērti salikt mantas.

Laivu braucienā pa Abavu līdzi jāņem tikai viens airis. Otrs būs lieks.

Lai arī cik bomziski neizklausītos, mantu salikšanai un pārvietošanai izcili ērtas ir Centrāltirgū nopērkamās rūtainās stiklauduma somas. Somas ir gana estētiskas, ļoti vieglas, lētas (Ls 2...3 / gab.), ļoti izturīgas un arī samērā ūdensnecaurlaidīgas. Upē peldināt tās gan nevarēs, bet sīku lietu tās izturēs tīri labi. Šajā laivu braucienā pa Abavu izmantoju 2 šādas vidēja izmēra (60 x 50 x 30 cm) somas (nopērkami 7 dažādi izmēri) – vienu “cietajai” pārtikai, otru – drēbēm.

“Mīkstajai” pārtikai jau otro gadu izmantoju plastmasas kasti (50 x 35 x 30 cm) ar vāku. Tā atrodas laivā vistuvāk un tajā glabāju t.s. “mīksto” un "operatīvo" pārtiku – tomātus, banānus, maizi, kā arī citas ēdamlietas, kurām var ātri un ērti piekļūt.

Telti, guļammaisus un paklājiņus salieku 100 litrīgos atkritumu maisos, kurus var ērti sabāzt laivas galos. Ieteicams izvēlēties biezus, izturīgus atkritumu maisus. Rullītī tie pārdodas pa 5 gab. Pilnīgi pietiekami vienam laivu braucienam. Maisi palīdzēs gan pārvietot mantas, bet, galvenokārt, - aizsargās pret lietu un mitrumu.

Vēl var paņemt līdzi pāris iepirkumu maisiņus. Tie noderēs gan atkritumiem, gan citām vajadzībām. Atkritumus laivu braucienā vedam līdzi un izmetam tikai tam paredzētajās vietās. Nekur pa ceļam tos neatstājam.

Lietus gadījumā laivas pārklāšanai ieteicams paņemt līdzi vidēji biezu, apmēram metru platu un 5 metru garu plēvi. Ar to var gareniski pārklāt laivu pa nakti vai arī, ja līst brauciena laikā, – pārklāt pa vidu saliktās mantas. Kolēģis Edgars lieto plēvi arī telts pārklāšanai, taču, ja telts ir pietiekami laba, bez tās var iztikt. Plēves var nopirkt lielajos celtniecības veikalos.

Laivas piesiešanai atsevišķās vietās ļoti noderēs izturīga, kādus 5 m gara sintētiska aukla (~5 mm diametrā). Tādas pārdod ceļojumu veikalos.

Pašam vienmēr līdzi ir universāls Šveices nazis un izolācijas lenta. Tāpat svarīgi paņemt līdzi nepieciešamākos medikamentus – aktīvo ogli, remantadīnu, plāksterus, marles saiti, nedaudz vates un kādu dezinficējošu šķidrumu. Laivu braucienā var gadīties visas iespējamās lietas kā piemēram, saindēšanās ar pārtiku, ērces kodums, nobrāzumi, apdegumi, sīkas grieztas brūces, galvassāpes un tml.

Tāpat laivu brauciens pa upi nav iedomājams bez lukturīša. Vakarā tam vienmēr jābūt pa rokai. Visērtākie ir LED uz galvas liekamie lukturīši.
Kājas pumpis noderēs piepūšamo matraču ikvakara uzpildei. Malkas sagādei vēlams neliels cirvis un/vai rokas fuksītis. Pilnīgi pietiks viens šo priekšmetu komplekts uz visu kompāniju laivu braucienā.

Mobilo telefonu ieteicams maksimāli uzlādēt tieši pirms izbraukšanas un glabāt drošā, sausā vietā. Es to slēdzu ārā laikā, kad tas nav nepieciešams, lai baterija iztur visas dienas.

Ja lieto brilles, ieteicams padomāt par briļļu auklu, lai tās nejauši neiekrīt ūdenī. Lietus gadījumā noderēs arī caurspīdīgs orentieristu cepures nags - kas pasargā brilles no lietus.

Personiskās higiēnas lietas paliek katra paša ziņā, taču par vienu rullīti tualetes papīra gan atļaušos atgādināt.

Cik maksā laivu brauciens 4 dienām

Laivas noma izmaksās Ls 30...35, pārtika – ap Ls 25...30, neliels makšķerēšanas piederumu apgreids ap Ls 10...15 plus transports līdz laivošanas vietai ap Ls 10...15. Kopā ap Ls 75...95.

Ceru, ka galveno pieminēju un šī informācija palīdzēja labāk sagatavoties laivu braucienam pa upi. Ja esmu ko aizmirsis – droši komentē!

Tad nu vienā saulaina, skaista dienā nolēmu ar saviem abiem golfiņiem doties uz pļavu, lai uznemtu kadu bildīti. Līdz šim abas mašīnītes kopā vēl nebija fotogrāfējušās. Lai jauki skatās.

Ir sestdiena, 25. septembris. Latvijā valda meteorologu apsolītā atvasara un šajās brīvdienās būs fantastisks, saulains laiks. Ceļos plkst. 5.00 no rīta, lai jau plkst. 10.00 būtu Viļānos (213 km no Rīgas), kur parasti sākas Baltic Adventure Tours vadītāja Edvīna rīkotie bezceļa piedzīvojumu braucieni pa Latgali ar 4x4 džipiem.

Plkst. 6.30 sēžos Edvīna bezceļu auto Toyota Hilux un traucamies pāri gleznainajai Vidzemes augstienei, lai jau plkst. 10.00 satiktu pārējos Latgales bezceļu brauciena dalībniekus. Viļānos mums pievienojas Viktors ar draugiem ar Toyota Land Cruiser 120 un Olga ar Nikolaju, kas ar savu īsās bāzes Toyota Land Cruiser 120 nesen atgriezušies no bezceļu piedzīvojumu brauciena pa Islandi. Vakarā tiek solītas bildes un stāsts par Islandes braucienu.

Pēc maltītes Viļānu krogā “Lāču leja”, Nikolajs sava bezceļu auto riepās pazemina spiedienu līdz 1,5 atm, lai uzlabotu riepu saķeri bezceļā un palielinātu braukšanas komfortu.

Sākam piedzīvojumu braucienu ap plkst. 11.00 un dodamies uz dienvidaustrumiem, Maltas virzienā. Drīz vien skatam atklājas Latgales rudens rūsgani - dzelteno lapu rota ar fantastiski plašu, gari stieptu paugurainu reljefu. Apstrādāti tīrumi mijas ar aizaugušām atmatām, vietumis zemnieki vāc kartupeļus un kopumā paliek iespaids, ka Latgalē saimnieciskā aktivitāte ir visai augsta.

Kāda neliela Latgales sādža Paramonovka mūs izbrīna ar vienkāršu koka baznīcu, kur par zvanu kalpo ķēdēs iekārts vācu laika sliedes gabals, kas, piesitot, skan labāk par vienu otru baznīcas zvanu. Braucot dziļāk Latgalē, baznīcas kļūs lielākas un nozīmīgākas, jo Latgale ir Latvijas katoļticības sirds.

Pamazām pietuvojamies pirmajam bezceļa posmam. Bezceļa braucienos Edvīns ik pa brīdim orientējas apvidū pēc detalizētas reģiona kartes un GPS navigatora, lai gan lielāko daļu mazo ceļu viņš labi pārzina pēc atmiņas.
Pie Marnovas ceļa posms, kas agrāk bijis ļoti interesants bezceļa braukšanas izpratnē, tagad ir rekonstruēts un mums ar Edvīnu atliek sūkstīties par “ļaunajiem” ceļa meistariem, kas salabojuši labu bezceļu.

Tomēr jau pēc brīža šķērsojam grāvi un cauri aizaugušai pļavai atrodam gaidīto pirmo bezceļa piedzīvojumu posmu. Iebraucot rudens oranžo lapu rotātā mežā, nākas laist darbā zāģi, jo nesenā vētra sagāzusi uz ceļa dažus kokus.

Pēc bezceļa posma mūs sagaida neaizmirstams, saulē zaigojošs skats pār Salmeja ezeru, kur fotografējamies un pēc nelielām pārdomām, cik labi būtu te dzīvot, samierināmies ar domu, ka šī vieta tomēr it patālu no Rīgas un dodamies tālāk bezceļa piedzīvojumu braucienā un šķērsojam nelielu braslu, ko pirms tam “uzlabojis” traktors. Pamazām, mijoties rudenīgām Latgales ezeru ainavām, nokļūstam kalnā no kura paveras neizsakāmi fantastisks skats pār tuvāko apkārtni.

No kalna redzamas skaistākās Latgales vietas Rāznas dabas parkā - Mākoņkalns un Lielais Liepukalns, uz kurieni mēs turpināsim bezceļu braucienu. Bet tagad laiks piknikam. Turpat uz Toyota Hilux kravas kastes borta tiek saklāts galds un varam ieturēties tālākajam ceļam. Kalna galā ir ugunsdzēsības tornis, kurā rodas kārdinājums uzkāpt, taču šis tornis nav paredzēts apmeklētājiem un ir aizslēgts.

Parasti Edvīns vada bezceļu braucienus gan pa zināmiem ceļiem un bezceļiem, vienlaikus eksperimentējot, lai atklātu jaunus ceļus (pareizāk, bezceļus), kas iezīmēti PSRS armijas kartēs, jo braucēji prasa vēl lielākus piedzīvojumus, kas bezceļa braukšanas valodā nozīmē – vairāk dubļu un slapjākas vietas.

Tomēr, brauciena laikā secinām, ka Latgales bezceļi šajās brīvdienās ir samērā sausi un mitras vietas ir maz. Tā adrenalīnu meklējot, turpinām bezceļu braucienu pa skaistu un ļoti kalnainu priežu mežu, kur braucam pa ļoti stāvām meža stigām. Olga, izbijusies no stāvuma, nevajadzīgi griež stūri pa kreisi, mēģinot izbraukt no sliedēm, taču Toyota turpina slīdēt taisni lejā pa iebrauktajām sliedēm nogāzē. Satraukums par džipa apgāšanos izplēn un atviegloti nopūšamies, ka viss beidzies laimīgi.

Pa ceļam uz Mākoņkalnu gadās paliels grants karjers, kur 4x4 bezceļa džipu vadītāji var pacīnīties meistarībā, uzbraucot nelielā grants nogāzē. Grants izrādās sausa un irdena, tālab uzbraukt neizdodas ne Edvīnam ar Toyota Hilux, ne arī Uldim ar garās bāzes Toyota Land Cruiser 120 kopā ar 3 pasažieriem.

Mūsu bezceļa piedzīvojumu brauciens tuvojas Mākoņkalnam. Pulkstenis rāda jau ap 17, un saule, slīdēdama zemāk, vēl vairāk izceļ Latgales ainaviskos pakalnus un rudens lapu zeltu, kāds ir tikai Latvijā. Jokojam, ka Latgalē uz katram ezeram ir savs pakalns un katram pakalnam - savs ezers. Un tas pat nav joks, jo tieši tik daudz ezeru arī ir Latgalē.

Netālu no Mākoņkalna Edvīns nolemj atklāt jaunu bezceļa posmu un pēc brīža negaidīti atduramies pret mazu grāvi ar visai stāvām malām. Vadoties pēc bezceļa braukšanas principiem, sākam grāvja izpēti, lai noskaidrotu labāko pārbraukšanas trajektoriju. Iesākumā norokam stāvās grāvja kantes un Edvīns lēnām ielaiž Toyota Hilux degunu grāvī. Saprotam, ka džipa priekša izbrauks, taču tikpat ātri saprotam, arī to, ka aizķersies Hilux aizmugurējais sakabes āķis. Edvīns filigrāni izbrauc džipu ārā no grāvja, neizbuksējot riteņus, un turpinām bezceļu braucienu pa citu ceļu.

Bezceļu piedzīvojumu brauciena kulminācijā 247 metrus augstais Mākoņkalns mūs sagaida ar mūžam neaizmirstami fantastisku skatu pāri visam plašajam Rāznas ezeram - otram lielākajam Latvijas ezeram. Ezera krastā saskatāmas daudzas apdzīvotas vietas un viesu nami, kas pie ezera ir lielā skaitā.

Brauciena turpinājumā braucam apkārt Rāznas ezeram, lai līdz vakaram nokļūtu nakšņošanas vietā, par ko šoreiz izraudzīts viesu nams “Rāznas pērle” pašā ezera krastā.

Ceļs ved cauri ļoti šarmantām apdzīvotajām vietām - Lipuškiem un Zosnai. Virzāmies uz ziemeļiem un atkal nākas konstatēt ceļa meistaru “ļaunos darbus”, kas salabojuši lauku ceļa posmu, kas pirms 3 gadiem vēl bija ļoti interesants bezceļa braukšanai. Pie mājām “Bulāni” pagriežamies prom no ezera, lai veiktu interesantu bezceļa posmu, kas sākas ar aizaugušu pļavu un kārtīgu Fiskars mačetes izvicināšanu. Visi bezceļa džipi mūsu piedzīvojumu braucienā ir samērā jauni un rūpējamies, lai tos lieki neskrāpētu ar zariem.

Līdz saulrietam palikušas vairs tikai 25 minūtes un šajā brīdī esam uzbraukuši nelielā paugurā, Rāznas ezera austrumu pusē, kas priecē ar rietšo saulrietu pār Rāznas ezeru un fantastiski izgaismotu apkārtnes reljefu. Fotografējamies un vēderiem priecīgi kurkstot, traucamies uz viesu namu, kur mūs gaida saimnieku klāts galds un siltas, mājas vakariņas, kas plūdeni pāriet Olgas un Nikolaja stāstā par Islandes bezceļu piedzīvojumiem augustā.

Neatpaliekot no Islandes ķimeņu degvīna, viesu nama saimnieks Staņislavs ceļ galdā kūpinātus zušus, un viesu namu pamazām piepilda dziesmas Edvīna ģitāras pavadījumā.

Staņislavs ierāda arī viņam zināmus labākos bezceļa posmus apkārtnē, kurus mēs nolemjam izbraukt nākamajā piedzīvojumu brauciena dienā.

Fantastiski pavadīta diena bezceļā, tā vienā teikumā varētu raksturot Baltic Adventure Tours (4x4tourism.com) rīkoto bezceļu braucienu Sēlija 2010 pa Latvijas noslēpumaināko novadu - Sēliju.

Sēlija ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas atrodas apmēram simt kilometru attālumā uz dienvidiem no galvaspilsētas Rīgas. Robežojas ar Lietuvu un Baltkrieviju. Sēlija ir samērā maz apdzīvota, šeit ir lieli mežu masīvi, daudz purvu. 13. gadsimtā to apdzīvoja sēļi. Nosaukums radies no līvu vārda sälli, kas nozīmē augšējie (ļaudis), ar kādu nosaukumu sēļi bija pazīstami līviem un vācu ieceļotājiem. Sēļu valoda pastāvēja apmēram līdz 14. vai 15. gadsimtam.

Sēlija šodien arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir neizzināts laukums Latvijas kartē.

Sestdienas rīts sākas ar piknika groza sagatavošanu maltītei svaigā gaisā mežā. Termosam tiek salda melnā tēja, siermaizes top no Latvijā slavenās “Lāču” maizes, kūpināts vistas giross no ne mazāk populārajiem “Rubeņiem” un rūgtā šokolāde desertam.
Novembra diena solās būt saulaina, ārā ir ap +6C, šur tur meža malās pirmo saules staru sildīti veļas miglas vāli. Ap 10 no rīta Ķegumā pulcējas kopumā 14 bezceļu džipi, lai dotos 4x4 tūrisma braucienā izbaudīt Latvijas rudeni Sēlijas mežos un bezceļos.

Daļa džipu ir labi sagatavoti braukšanai bezceļā. Tie ir liftēti, aprīkoti ar vinčām, vilkšanas virvēm, navigācijas iekārtām un labām dubļu riepām. Savukārt daļa braucēju bezceļā dosies ar mazāk aprīkotiem Toyota Land Criuser 120, bet par bezceļu brauciena Sēlija 2010 lielāko intrigu kļūst pilnīgi jauna un bezceļam vispār neaprīkota 2010. gada Range Rover Supercharger piedalīšanās.

Baltic Adventure Tours vadītājs Edvīns visiem džipu vadītājiem izdala maršruta kartes un notur īsu sapulci, kurā tiek atgādināti svarīgākie bezceļu braukšanas pamatprincipi. Ir 10.40 un bezceļu brauciens var sākties. Ar Māra pilotēto un Edvīna stūrēto labi aprīkoto īsās bāzes 1985. gada Toyota Land Cruiser RJ 70 no Ķeguma dodamies Jaunjelgavas virzienā un nogriežamies uz Lindes parku, lai apskatītu kādreizējās Lindes muižas drupas. Ceļš mūs izved pie pašas Daugavas krasta, kur kādreiz, iespējams, bijusi prāmja pārceltuve pāri Daugavai.

Neliela foto pauze pie Lindes muižas arkveida vārtiem un džipi kolonnā dodas dziļāk Sēlijas mežos, kur jau drīz sāksies pirmie bezceļa piedzīvojumi. Pavisam negaidot, pirmo bezceļa braukšanas eksāmenu uz šaura meža ceļa mums liek izpildīt līdz augšai piekrauts baļķu vedējs Volvo FH12 ar piekabi; lai izmainītos ar to, džipiem jāmūk nost no ceļa iekšā mežā.

Pēc brīža džipu kolonna griežas nost no ceļa un braucam pa mīkstu, krūmiem aizaugušu bezceļu. Klāt ir pirmie dubļi pēc kuriem apstājamies un ar neviltotu interesi dodamies lūkoties, kā nelielo, bet dubļaino bezceļa trasi ar parastām vasaras riepām veiks pilnīgi jaunais Range Rover, kura kopējais nobraukums vēl ir tikai 1350 km! Range Rover džips ar uzdevumu tiek galā teicami, tikai nedaudz vēlāk izrādās, ka tas sadūris pakaļējo riepu, kura jāmaina.

Izbraucot atkal uz ceļa, tiek uzsākta Range Rover riteņa nomaiņa 21. gadsimta stilā. Citi bezceļa braucēji palīdz Range Rover vadītājam atrast ērtāko vietu domkratam starp džipa virsbūvi un elektriskajiem durvju sliekšņiem, kas automātiski izbīdās, atverot durvis. Riteņa maiņa tiek filmēta ar iPad līdzīgu Samsung ražotu tablet. Vispārējas jautrības pavadīta, cerībā, ka otrs ritenis jāmaina nebūs, kāda pusstunda paiet nemanot.

Tālākajā Sēlijas bezceļu brauciena maršrutā dodamies šķērsot kādu mazu upīti. Edvīns sola, ka tur gaidāmi spilgtākie bezceļa piedzīvojumi brauciena laikā. Ceļš ved cauri kādām mājām, kur mūs sagaida 4 suņi un pulciņš tītaru. Edvīns jau laikus sarūpējis mājas saimniecei šampanieti un šokolādi kā nelielu pateicību par to, ka viņas pagalmu šķērsos padsmit džipi. Daži bezceļu braucēji fotografējas ar bailīgajiem tītariem, bet saimniece atvadoties piekodina braukt uzmanīgi pāri “briesmīgajam” piemājas grāvim, jo tur “reiz iekritis pat viņas suns”. Ar smaidu dodamies tālāk.

Mazā upīte bezceļu brauciena dalībniekus sagaida ar dziļi iebrauktām dubļainām risēm gan iebraucot upītē, gan izbraucot no tās. Māra vadītā Toyota Land Cruiser bez aizķeršanās šķērso upīti un ar interesi sākam vērot kā tas izdosies pārējiem bezceļu braucējiem. Lielākā intriga atkal saistīta ar 510 z.s. jaudīgo Range Rover Supercharger.

Bezceļu braukšanas padoms: Dziļās, dubļainās rises liek domāt par upītes šķērsošanas taktiku. Tā kā rises ir dziļas, arī labi aprīkots bezceļu džips tajās “uzsēdīsies uz vēdera”, tāpēc ir svarīgi pareizi sākt kustību lēnām, neiekrist ar visiem riteņiem risēs, un tikai tad, kad džips jau laižas lejā upē, piedot gāzi, lai pietiktu jaudas un ātruma ar inerci pārvarēt augšupejošās rises pēc upes šķērsošanas. Pirms šķēršļa jāizvēlas atbilstošs pazeminātais pārnesums, jāpieslēdz džipa priekšējais tilts un jāsabloķē diferenciāļi, ja tilta pieslēgšana un diferenciāļu bloķēšana ir vadāma atsevišķi. Iebraucot dziļā ūdenī, ieteicams izslēgt džipa priekšējos lukturus, taču Eiropas daļā, kur pastāvīgi jābrauc iedegtām gaisām, tas ne vienmēr ir iespējams.

Šoreiz kā par brīnumu upes šķērsošanā nevedas kādai īsās riteņu bāzes Toyota Land Cruiser 120, kas netiek ārā saviem spēkiem. To izvilkt palīdz cita Toyota. Bezceļu braucēji lēš, ka vainīgas varētu būt mīkstās Bridgestone Blizzak ziemas riepas, kuru protektors nespēj attīrīties no dubļiem.
Pienāk Range Rover kārta šķērsot upīti, taču... pārsteigums izpaliek – spožais džips ar pirmajiem zaru skrāpējumiem uz sāniem un gludajām Continental vasaras riepām tiek pāri upei un gandrīz uzbrauc augšā slīpumā, taču pietrūkst tikai pavisam nedaudz. Atkal steidzas palīgā cits bezceļu džips un uzvelk risēs “sēdošo” Range Rover augšā.

Kad upītes šķērsošanas šovs ir galā, apstājamies saulaini patīkamā mežmalā un ieturam pusdienu pauzi. No rīta sagatavotais piknika grozs ar karsto tēju tagad ir pašā reizē, lai atjaunotu spēkus nākamajiem bezceļu piedzīvojumiem, kas ilgi nav jāgaida.

Edvīnam padomā ir kāda kūdraina vieta, kuru viņš ar Māri dodas izlūkot pirms braukšanas, lai pārliecinātos, ka visi bezceļa braucēji pēc tam laikus nokļūs bezceļu brauciena Sēlija 2010 kulminācijas punktā – fantastiskajā Kankaļu baznīciņā Lietuvas pierobežā, kur sarunāta tikšanās ar baznīcas bīskapu.

Braucējiem atkal paiet kāda stunda, kamēr visi džipi tiek pāri 50 metrus garajam un mīkstajam kūdras posmam. Te lielākai daļai bez vinčošanās neiztikt. Kūdrā līdz elektriskajiem sliekšņiem iesprūst arī smalkais Range Rover un to nākas izvilkt ārā ar vinču. Savukārt, kādam bezceļu braucējam šī ir svinīga vieta – Toyota Land Cruiser 120 džipam pirmo reizi tiek darbināta nesen uzstādītā vinča.

Bezceļu braukšanas padoms: Šķērsojot kūdrainas vietas ar 4x4 džipu, iepriekš vēlams izpētīt brauciena trajektoriju, lai izvairītos no sūnās ieaugušiem celmiem un dziļām, slapjām vietām. Ja iespējams, bezceļu džipa riteņus vēlams laist tuvāk kokiem, kur to saknes veido stingrāku pamatu zem riteņiem. Mīkstas, kūdrainas vietas ļoti svarīgi pārbraukt ar vienmērīgu ātrumu, neizbuksējot džipa riteņus. Tas ir svarīgi tāpēc, lai nepārplēstu stingri saaugušo, taču plāno augsnes virskārtu, kas notur džipu. Tiklīdz džipa riteņi kūdrainā vietā tiek izbuksēti, tie pārplēš plāno velēnu un iegrimst kūdrā, un tālāk bez vinčas neiztikt, jo džipa riteņus praktiski nav iespējams dabūt atkal virs velēnas. Arī vinčojoties kūdrainā vietā, pārnesumkārbai jāatrodas neitrālā stāvoklī, jo riteņu papildus griešana tikai gremdēs džipu dziļāk kūdrā un apgrūtinās vinčošanos.

Vinčošanās laikā vairākiem bezceļu brauciena dalībniekiem, kuriem ir mazāka pieredze off-road braukšanā, Edvīns asistē braucējiem un iesaka, kā labāk rīkoties ar vinču dažādās situācijās.

Pa labi mežā paliek Aklais ezers un ainavisks, līkiem purva bērziem ieskauts ceļa līkums, kura nogāzes glīti noaugušas ar gaiši pelēkzilu Islandes ķērpi. Ceļa malās kā sargi šur tur izvietoti nesen būvēti medību torņi. Pašus medniekus gan nekur nemanām, lai gan ir sestdiena un jau pašā brauciena sākumā paredzējām, ka vismaz kādām medībām šajā apvidū vajadzētu notikt.

No Sēlijas bezceļu braucējiem atvadās pēcpusdienas saules stari, un, pirms krēslas iestāšanās, Edvīns vēl sarīko “amerikāņu kalniņus” – stāvus, smilšainus kāpumus un nobraucienus pa meža stigām. Mūsu Toyota džips ar pieredzējušo bezceļa braucēju Māri pie stūres šos kāpumus veiksmīgi veic bez pieslēgta priekšējā tilta, tomēr visbeidzot to nākas izdarīt pie visstāvākā kalna..

Līdz Kankaļu baznīcai vēl paliek nedaudz laika un nolemjam izmēģināt vēl kādu lielisku bezceļa piedzīvojumu vietu, taču tā izrādās tik slapja, ka bez vinčas un ARB diferenciāļu bloķētāju ieslēgšanas neiztiek arī mūsu bezceļam labi aprīkotā Toyota Land Cruiser RJ 70. Saprotam, ka mazāk sagatavotajiem džipiem, nemaz nerunājot par 3 tonnas smago Range Rover, šis bezceļa posms būs pārāk smags un prasīs ilgāku laiku, tāpēc šoreiz nolemjam to apbraukt.

Liela lauka malā krēslas ieskautā vientulībā mūs sagaida Kankaļu baznīciņa un nomaļus stāvošais zvanu tornis. Kamēr bezceļu braucēji fotografējas, pāri pļavai kā sensenos laikos pie mums nāk arī bīskaps ar draudzes mācekļiem, kuri ieradušies speciāli mūsu vizītei no Sēlijas novada sirds – Neretas.

Mazajā koka baznīciņā sāk skanēt kora dziedājums un sveču gaismā bezceļu braucēji tiek iepazīstināti ar 1893. gadā celtās Kankaļu koka baznīcas vēsturi un situāciju apkārtnē. Izrādās, mazās apdzīvotības dēļ, Kankaļu baznīcā dievkalpojums notiek tikai reizi gadā - 24. jūnijā, Svētā Jāņa Kristītāja dienā - tieši kā baznīcas iesvētību rīkojumā norādījis priesteris Rancāns. Saskaņā ar šo relikto rīkojumu, ar kura oriģinālu varējām iepazīties, Kankaļu baznīca tikusi iesvētīta 1923. gada 24. jūnijā un kopš tā laika katru gadu šajā dienā tiek noturēts dievkalpojums.

Tā Sēlijas bezceļu brauciens tuvojas noslēgumam, ārā jau ir pavisam tumšs un pa šauriem, līkumainiem meža celiņiem dodamies Jaunjelgavas virzienā, kur bezceļa braucējus gaida vakariņas krodziņā “Pie Aivara”. Tomēr mūsu maršrutā ir vēl viens bezceļu piedzīvojums slapjas, īsas bedres veidā kādā meža ceļa posmā. Dažiem džipiem nākas lietot vinču. Kādu pusstundu ilga rosīšanās lukturu gaismā un braucēji ir gatavi turpināt ceļu uz Jaunjelgavu.

Vakariņu laikā, kā allaž Baltic Adventure Tours tradīcijās pieņemts, Sēlijas bezceļu brauciena organizators Edvīns pasniedz bezceļu braucējiem piemiņas diplomus. Uz galda tiek klāti 3 ēdieni, kas spēcina atceļam uz Rīgu, lai ap Ziemassvētkiem tiktos atkal nākamajā Baltic Adventure Tours rīkotajā bezceļu braucienā ar 4x4 džipiem.

Šī gada februārī darbu plāno uzsākt jauns un citāds kolektīvās iepirkšanās serviss Citrons.lv. Portālā ar ievērojamām atlaidēm no 50% līdz 90% būs nopērkami iecienīti plaša patēriņa pakalpojumi un preces.

Jau pašlaik portālā Citrons.lv ikviens interneta lietotājs var pierakstīties jaunumu saņemšanai un vienlaikus iesaistīties bonusu programmā, kas ļauj uzkrāt papildus atlaides pirkumiem kolektīvās iepirkšanās servisā Citrons.lv. Aktīvākie lietotāji jau uzkrājuši bonusu apjomu vairāk nekā Ls 63 apmērā.

Tāpat ikviens, kas būs pierakstījies jaunumiem Citrons.lv pirmsatvēršanas periodā, pirmajam pirkumam saņems vēl papildus 5% atlaidi.

Citrons.lv top kā izdevīgas iepirkšanās vietne ikvienam pircējam un kā efektīvs un atraktīvs interneta mārketinga instruments uzņēmējiem, kas ļaus aptvert plašu klientu auditoriju un iegūt jaunus klientus.

Portāla veidotāju – SIA Focus Group 15 gadus ilgā pieredze reklāmā un mārketingā, ik dienas strādājot ar uzņēmējiem, ļauj lieliski sajust, kas tirgum šobrīd ir nepieciešams, un tas tiks realizēts iepirkšanās servisā Citrons.lv.

Tiek plānots izveidot maksimāli efektīvu interneta mārketinga platformu ar atšķirīgām iezīmēm, kas būs interesanta gan pircējiem, gan sniegs jaunu pieredzi uzņēmējiem. Jau pašlaik ik dienas Citrons.lv bonusu programmā pierakstās vairāki simti jaunu dalībnieku un dienā tāpat tiek saņemti vairāki piedāvājumi no uzņēmējiem, kas interesējas par sadarbības iespējām ar Citrons.lv (e-pasts: sadarbiba@citrons.lv)

Pašlaik aktīvi rit vietnes izstrādes darbi un konkrēts kolektīvās iepirkšanās servisa Citrons.lv darbības uzsākšanas datums tiks izziņots atsevišķi.