Par manu auto SAAB 900

Jauda: 145 z.s.

Motora tilpums: 2.0 ltr

Izlaiduma gads: 1981

Pirkuma gads: 2012

Nobraukums: 265'000 km

Saab 900 Turbo

Ceļš līdz es nokļuvu pie šī auto nebija īss, viss nāca ar laiku, arī pats auto...
Savus pirmos iespaidus, kurus es guvu par šo ar dīvaino formu apveltīto modeli, es guvu Zviedrijā. Tā īsti pat neatminos cik sen tas bija, iespējams, ka tā bija 2007.gada vasara, kad Zviedrijā tādi bija sastopami ļoti bieži. Un kā nu ne, tas ir tīrasiņu zviedrs un kā zināms, zviedri šajā jomā vienmēr ir bijuši lieli patrioti, tiesa šodien, saistībā ar automašīnām tas vairs nav tik raksturīgi, jo īpaši tagad, kad Saab ir bankrotējis un Volvo pieder ķīniešiem. Bet labi, ne jau par to ir stāsts...
Ļoti skaidri atceros savus iespaidus un saviebto seju, kad šim auto kārtējo reizi pabraucu garām. Man pat prātā neienāca, ka pēc pieciem gadiem es aiz laimes kusīšu, kad šāds man stāvēs pie durvīm.
No Zviedrijas es aizbraucu un kā reiz sagadījās, ka tajā laikā es tiku pie vadītāja apliecības. Pus gadu es nobraucu ar dāvinātu pirmo auto, bet tas, protams, nebija tas, ko gribējās. Un nezināju jau arī, ko gribējās. Acīmredzot daba mani ir izveidojusi par cilvēku, kam patīk atšķirties un auto man ir kas vairāk par bleķa gabalu, tāpēc man īsti nebija klasiskais jauniešu sapnis par žurku vai ar spoileriem nokarinātu golfu. Bet vienu es zināju, es gribu TURBO.
Kāpēc TURBO? Auto vadīšanas pirmsākumos nejauši sanāca izbraukt ar veco Ford Probe 2.2 TURBO un paātrinājums, griezes moments pēc TRUBO bedres bija vienkārši fantastisks, tā ir pavisam cita pasaule, ja salīdzina ar atmosfēriskajiem dzinējiem. Ir savi mīnusi, bet es sapratu, ka tas ir tas, ko man vajag... pēc cītīgas marku un modeļu pētīšanas es kaut kā aizķēros pie SAAB.
Un pēc pastiprinātas modeļu pētīšanas es atdūros pie Saab 9000 Aero...
Kāpēc SAAB? Nezinu, nevienam tuvāk vai tālāk stāvošam tāds nebija, atsauksmes, cik nu tās bija, sliktas ne bija, tik vien kā no visām pusēm par to, ka detaļas ir grūti pieejamas un dārgas, kas, protams, kā vēlāk izrādījās, bija totāls stereotips.

Tātad – SAAB 9000 Aero.

Tehniskie parametri, sēdekļi, komplektācija, ekstras, ietilpība, komforts, šis auto mani vienkārši aizrāva, lai gan es to pat dzīvē nebiju redzējis.
Pēc pus gadu ilgiem meklējumiem beidzot tāds tika atrasts. Es pat neizbraucu ar to auto, es to vienkārši aizbraucu un nopirku!
Šis auto uz mani tiešām atstāja ļoti spēcīgu iespaidu un es par to fanoju joprojām.
Ar šo es esmu iemācījies to, ko nekad nebūtu iemācījies ar kādu citu auto, es ar lielu interesi netiešā veidā esmu apguvis visus autobūves pamatus un uzbūvi kā tādu, izgājis caur elli, mežonīgu jaudu un iztērējis lielu naudu, bet tas auto man ir sagādājis tik daudz prieka, ka atskatoties pagātnē es saprotu, cik vērtīgi tas ir bijis. Zināšanas, pieredze, paātrinājums un tam visam pa virsu iepazīti ļoti daudz jauni un interesanti cilvēki, kas ir nenovērtējama vērtība.
Nebeidzami eksperimenti un uzlabojumi, donori, skrūvēšanas, jaudas celšanas, piekares modificēšanas un pašrocīgas vadības bloka programmēšanas. Starpcitu, arī par SAAB vadības bloku programmēšanām un vadību kā tādu (Trionic 5) varētu uzrakstīt veselu grāmatu, (Motec/Vems/Megasquirt u.c. vadību analogs), bet ne šodien un ne šeit.
Īstenībā es par šo auto varētu stāstīt un stāstīt, bet ne jau par šo auto ir šis stāsts. Par Saab 9000 Aero es jau esmu rakstījis un viss ir atrodams tepat blakus...

Saab 900i vai vienkārši Ansis

Klasika... savas pirmās emocijas par modeli jau esmu minējis un kādam par to stāstot vienmēr gribas citēt Latvijas Saab Kluba krusttēvu, kurš kādā senā tikšanās reizē teica:
„Katram ir savs adaptācijas laiks...”
Un tā arī bija... jo vairāk es tos redzēju, lasīju, pētīju vēsturi, uzbūvi, jo vairāk man to gribējās.
Tam auto ir kaut kas, kas pievelk tā, ka iznākot no mājas pat pēc gada, acis no prieka mirdz uz to skatoties.
Un vienā jaukā dienā no gaisa nokrita Saab 900i... un tieši manās rokās.
Piecu durvju Combi Coupe, tumši zilā krāsā... bez apskates, ar defektiem, bet ar samērā labu vizuālo stāvokli un vārdu. Viņu sauca par Ansi... arī par Ansi var palasīt ko vairāk tepat blakus.
Ansis bija mani pirmie soļi klasikas lauciņā un ar Ansi izkristalizējās vēlmes par to, kāds būs mans sapņu Saab.
Gāja laiks un Ansis tika nolikts maliņā un noritēja nopietni darbi pie Saab 9000 Aero, kas prasīja gan laiku, gan nervus, gan finanses.
Nekas no klasikas speciāli netika meklēts, es turpināju braukt ar Saab 9000 Aero, kas pēc nopietniem darbiem bija ticis pie jaunas virsbūves, krāsas, motora un visiem pārējiem iekrātajiem labumiem no iepriekšējā Aero.
Viss jau lēnām sāka nostāties pa plauktiņiem, vajadzēja sākt tīrīt putekļus no Anša un gatavot apskatei... bet nē, viss sagriezās ar kājām gaisā.

Saab 900 Turbo, „Black ICE” vai vienkārši Gustavs

Zvans! „Ir melns Saab 900 Turbo, 1981.gads, 3-durvju Combi Coupe, ir interese?”
Ir! Un viņš zināja, ka ir!
Tajā vakarā man galvā bija pilnīgs rasols...
Patiesībā mans sapnis bija leģendārais Saab 99 Turbo 3-durvju Combi Coupe par kuru nesen, ar Saab vēsturi saistītā tematikā stāstīja TopGear, jeb Gāzi grīdā raidījumā, bet par cik tādu, puslīdz normālā stāvoklī atrast ir ļoti grūti, kur nu vēl nolocīt par to adekvātu summu, bija skaidrs, ka šis būs tuvākais iespējamais, ko var izdoties atrast.
Es zināju, ka arī šādi nekur ceļmalās nemētājas un otru tādu es Latvijā uz ceļa nesastapšu. Lai arī tas pirms dažiem gadiem tika atvests no Zviedrijas, vairākus gadus stāvējis nekustināts, tomēr fantastiski labi saglabājies gan no iekšpuses, gan ārpuses, kas arī bija galvenie argumenti, ka jāņem.
Man tika dots laiks sakārtoties gan morāli, gan finansiāli un pēc pāris nedēļām es to jau veiksmīgi transportēju uz garāžu. Draudzenei to baidījos uzreiz rādīt un viņa to ieraudzīja tikai pēc dažām nedēļām, viņai vispār adaptācijas laiks bija ilgs.
Bet es tajā pašā vakarā gribēju palikt garāžā...
Viss, protams, negāja tik gludi, jo man nekad neiet gludi. Pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem tika secināts, ka ar motoru nav labi un rezultātā Turbo motors attapās uz galda - izjauktā veidā. Raksturā esmu padevies neatlaidīgs un spītīgs, biju jau sapratis, ka ar turbo motoru tik ātri vis neies un arī sasteigt nevajag, bet braukt gribējās ļoti.
Vēl viens smags pārdomu vakars, kalkulators un Ansis... Jā, visam pasākumam pa vidu arī Ansis tika papētīts tuvāk un secinājumi nepavisam neiepriecināja, rūsa grīdā, durvīs un spārnos bija pamatīgi progresējusi un virsbūves darbi varēja izvērsties ļoti smagi. Tāpat bija skaidrs, ka ar plikiem virsbūves darbiem būs par īsu, jo bija sakrājušies arī citi sīkumi, ko darīt gan priekš TA, gan vienkārši, ikdienas braukšanai .
Ansis tika pēdējo reizi izbraukts un mēs atvadījāmies. Man bija žēl...
Bet īstenībā jau Ansis nekur nav pazudis, Anša sirds pašlaik pukst iekš Gustava... kamēr tiks salasīti trūkstošie posmi turbo motoram.
Tāpat ziemā tiek plānoti Gustavu saudzējošie virsbūves darbi un galu galā, liela daļa detaļu no Anša palīdzēs atgriezties ielās vēl dažiem klasiskajiem Saab no Latvijas. Un tas neviltoti priecē.
Rezultātā rezultāts ir tāds kāds viņš ir, sapucēts, ar jaunu apskati logā, un kas galvenais - ielās... ar dažādām niansēm, tālākiem plāniem un milzīgu apņemšanos. Katru reizi, kad tas tiek nomazgāts un izbraukts, gribas uzsist sev pa plecu. Par uzdrīkstēšanos. Par to arī tosts. Par uzdrīkstēšanos!

Uzrakstīts 27-Aug-2012