Alberts Ziemelis (admin)
admin
7.49

Vērtēja 151 reizes

Apskatīja 1173 auto

Apskatīja 0 numurus

Datums: 22-Apr-2009

Komentēja 55 reizes

Alberts Ziemelis (admin)

admin

7.49

Alberts Ziemelis (Jūrmala)
UAZ 3152 Bezceļa karalis
Redzēts pirms 1 nedēļas

Dzimšanas diena: 16. septembris

Vecums: 43 gadi

Bezceļu brauciens pa Latgali - 1.diena 7.71
04-Okt-2010

Ir sestdiena, 25. septembris. Latvijā valda meteorologu apsolītā atvasara un šajās brīvdienās būs fantastisks, saulains laiks. Ceļos plkst. 5.00 no rīta, lai jau plkst. 10.00 būtu Viļānos (213 km no Rīgas), kur parasti sākas Baltic Adventure Tours vadītāja Edvīna rīkotie bezceļa piedzīvojumu braucieni pa Latgali ar 4x4 džipiem.

Plkst. 6.30 sēžos Edvīna bezceļu auto Toyota Hilux un traucamies pāri gleznainajai Vidzemes augstienei, lai jau plkst. 10.00 satiktu pārējos Latgales bezceļu brauciena dalībniekus. Viļānos mums pievienojas Viktors ar draugiem ar Toyota Land Cruiser 120 un Olga ar Nikolaju, kas ar savu īsās bāzes Toyota Land Cruiser 120 nesen atgriezušies no bezceļu piedzīvojumu brauciena pa Islandi. Vakarā tiek solītas bildes un stāsts par Islandes braucienu.

Pēc maltītes Viļānu krogā “Lāču leja”, Nikolajs sava bezceļu auto riepās pazemina spiedienu līdz 1,5 atm, lai uzlabotu riepu saķeri bezceļā un palielinātu braukšanas komfortu.

Sākam piedzīvojumu braucienu ap plkst. 11.00 un dodamies uz dienvidaustrumiem, Maltas virzienā. Drīz vien skatam atklājas Latgales rudens rūsgani - dzelteno lapu rota ar fantastiski plašu, gari stieptu paugurainu reljefu. Apstrādāti tīrumi mijas ar aizaugušām atmatām, vietumis zemnieki vāc kartupeļus un kopumā paliek iespaids, ka Latgalē saimnieciskā aktivitāte ir visai augsta.

Kāda neliela Latgales sādža Paramonovka mūs izbrīna ar vienkāršu koka baznīcu, kur par zvanu kalpo ķēdēs iekārts vācu laika sliedes gabals, kas, piesitot, skan labāk par vienu otru baznīcas zvanu. Braucot dziļāk Latgalē, baznīcas kļūs lielākas un nozīmīgākas, jo Latgale ir Latvijas katoļticības sirds.

Pamazām pietuvojamies pirmajam bezceļa posmam. Bezceļa braucienos Edvīns ik pa brīdim orientējas apvidū pēc detalizētas reģiona kartes un GPS navigatora, lai gan lielāko daļu mazo ceļu viņš labi pārzina pēc atmiņas.
Pie Marnovas ceļa posms, kas agrāk bijis ļoti interesants bezceļa braukšanas izpratnē, tagad ir rekonstruēts un mums ar Edvīnu atliek sūkstīties par “ļaunajiem” ceļa meistariem, kas salabojuši labu bezceļu.

Tomēr jau pēc brīža šķērsojam grāvi un cauri aizaugušai pļavai atrodam gaidīto pirmo bezceļa piedzīvojumu posmu. Iebraucot rudens oranžo lapu rotātā mežā, nākas laist darbā zāģi, jo nesenā vētra sagāzusi uz ceļa dažus kokus.

Pēc bezceļa posma mūs sagaida neaizmirstams, saulē zaigojošs skats pār Salmeja ezeru, kur fotografējamies un pēc nelielām pārdomām, cik labi būtu te dzīvot, samierināmies ar domu, ka šī vieta tomēr it patālu no Rīgas un dodamies tālāk bezceļa piedzīvojumu braucienā un šķērsojam nelielu braslu, ko pirms tam “uzlabojis” traktors. Pamazām, mijoties rudenīgām Latgales ezeru ainavām, nokļūstam kalnā no kura paveras neizsakāmi fantastisks skats pār tuvāko apkārtni.

No kalna redzamas skaistākās Latgales vietas Rāznas dabas parkā - Mākoņkalns un Lielais Liepukalns, uz kurieni mēs turpināsim bezceļu braucienu. Bet tagad laiks piknikam. Turpat uz Toyota Hilux kravas kastes borta tiek saklāts galds un varam ieturēties tālākajam ceļam. Kalna galā ir ugunsdzēsības tornis, kurā rodas kārdinājums uzkāpt, taču šis tornis nav paredzēts apmeklētājiem un ir aizslēgts.

Parasti Edvīns vada bezceļu braucienus gan pa zināmiem ceļiem un bezceļiem, vienlaikus eksperimentējot, lai atklātu jaunus ceļus (pareizāk, bezceļus), kas iezīmēti PSRS armijas kartēs, jo braucēji prasa vēl lielākus piedzīvojumus, kas bezceļa braukšanas valodā nozīmē – vairāk dubļu un slapjākas vietas.

Tomēr, brauciena laikā secinām, ka Latgales bezceļi šajās brīvdienās ir samērā sausi un mitras vietas ir maz. Tā adrenalīnu meklējot, turpinām bezceļu braucienu pa skaistu un ļoti kalnainu priežu mežu, kur braucam pa ļoti stāvām meža stigām. Olga, izbijusies no stāvuma, nevajadzīgi griež stūri pa kreisi, mēģinot izbraukt no sliedēm, taču Toyota turpina slīdēt taisni lejā pa iebrauktajām sliedēm nogāzē. Satraukums par džipa apgāšanos izplēn un atviegloti nopūšamies, ka viss beidzies laimīgi.

Pa ceļam uz Mākoņkalnu gadās paliels grants karjers, kur 4x4 bezceļa džipu vadītāji var pacīnīties meistarībā, uzbraucot nelielā grants nogāzē. Grants izrādās sausa un irdena, tālab uzbraukt neizdodas ne Edvīnam ar Toyota Hilux, ne arī Uldim ar garās bāzes Toyota Land Cruiser 120 kopā ar 3 pasažieriem.

Mūsu bezceļa piedzīvojumu brauciens tuvojas Mākoņkalnam. Pulkstenis rāda jau ap 17, un saule, slīdēdama zemāk, vēl vairāk izceļ Latgales ainaviskos pakalnus un rudens lapu zeltu, kāds ir tikai Latvijā. Jokojam, ka Latgalē uz katram ezeram ir savs pakalns un katram pakalnam - savs ezers. Un tas pat nav joks, jo tieši tik daudz ezeru arī ir Latgalē.

Netālu no Mākoņkalna Edvīns nolemj atklāt jaunu bezceļa posmu un pēc brīža negaidīti atduramies pret mazu grāvi ar visai stāvām malām. Vadoties pēc bezceļa braukšanas principiem, sākam grāvja izpēti, lai noskaidrotu labāko pārbraukšanas trajektoriju. Iesākumā norokam stāvās grāvja kantes un Edvīns lēnām ielaiž Toyota Hilux degunu grāvī. Saprotam, ka džipa priekša izbrauks, taču tikpat ātri saprotam, arī to, ka aizķersies Hilux aizmugurējais sakabes āķis. Edvīns filigrāni izbrauc džipu ārā no grāvja, neizbuksējot riteņus, un turpinām bezceļu braucienu pa citu ceļu.

Bezceļu piedzīvojumu brauciena kulminācijā 247 metrus augstais Mākoņkalns mūs sagaida ar mūžam neaizmirstami fantastisku skatu pāri visam plašajam Rāznas ezeram - otram lielākajam Latvijas ezeram. Ezera krastā saskatāmas daudzas apdzīvotas vietas un viesu nami, kas pie ezera ir lielā skaitā.

Brauciena turpinājumā braucam apkārt Rāznas ezeram, lai līdz vakaram nokļūtu nakšņošanas vietā, par ko šoreiz izraudzīts viesu nams “Rāznas pērle” pašā ezera krastā.

Ceļs ved cauri ļoti šarmantām apdzīvotajām vietām - Lipuškiem un Zosnai. Virzāmies uz ziemeļiem un atkal nākas konstatēt ceļa meistaru “ļaunos darbus”, kas salabojuši lauku ceļa posmu, kas pirms 3 gadiem vēl bija ļoti interesants bezceļa braukšanai. Pie mājām “Bulāni” pagriežamies prom no ezera, lai veiktu interesantu bezceļa posmu, kas sākas ar aizaugušu pļavu un kārtīgu Fiskars mačetes izvicināšanu. Visi bezceļa džipi mūsu piedzīvojumu braucienā ir samērā jauni un rūpējamies, lai tos lieki neskrāpētu ar zariem.

Līdz saulrietam palikušas vairs tikai 25 minūtes un šajā brīdī esam uzbraukuši nelielā paugurā, Rāznas ezera austrumu pusē, kas priecē ar rietšo saulrietu pār Rāznas ezeru un fantastiski izgaismotu apkārtnes reljefu. Fotografējamies un vēderiem priecīgi kurkstot, traucamies uz viesu namu, kur mūs gaida saimnieku klāts galds un siltas, mājas vakariņas, kas plūdeni pāriet Olgas un Nikolaja stāstā par Islandes bezceļu piedzīvojumiem augustā.

Neatpaliekot no Islandes ķimeņu degvīna, viesu nama saimnieks Staņislavs ceļ galdā kūpinātus zušus, un viesu namu pamazām piepilda dziesmas Edvīna ģitāras pavadījumā.

Staņislavs ierāda arī viņam zināmus labākos bezceļa posmus apkārtnē, kurus mēs nolemjam izbraukt nākamajā piedzīvojumu brauciena dienā.

Bezceļu brauciens pa Latgali - 1.diena

Grāvja pārbraukšanas mēģinājums

Novertē šo rakstu!

Komentāri (0)