Par manu auto Opel Astra

Motora tilpums: 1.7 ltr

Izlaiduma gads: 1993

Pirkuma gads: 2007

Es nobraucu: 5'000 km

Auto vispār vēl joprojām ir man pieejams, tikai tas nekad nav bijis īsti mans - sākumā tas bija ģimenes auto, pēc tam sanāca, ka mans un mammas. Tagad, sakarā ar to, ka katra esam vairāk pašas par sevi, tad auto ir tikai viņas. Šad tad gan palietoju arī es.
Pēdējās mana un šī auto attiecības pagaidām ir bijušas neilgi pirms jaunā gada, decembra sākumā, kad mamma gāja uz divām nedēļām slimnīcā, un man bija obligāti jādzīvo mūsu mājās laukos - tur jābaro suņi un jākurina. Tā nu mantojumā arī atkal tiku pie auto. Strādāju Rīgā, tāpēc zināju, ka dienā, kad esmu sev kā obligātu pasākumu nolikusi ierašanos darbā, braukšu beidzot ar auto. Rīgas satiksmē tā bija pirmā pieredze vienatnē, bet viss beidzās labi. Nākamajā dienā sākās īstie piedzīvojumi, kad nācās zvanīt pazīstamam, lai aizvelk uz servisu, kurā pāris stundas atpakaļ biju mainīt kvēlsveces. Izrādās, bākas gruži bija aizsprostojuši sistēmu...
Mašīnai defektu padaudz, kuri gan visbiežāk traucē to lietot tieši ziemā. Bet tas viss ir ar laiku atrisināms. Bieži uznāk dusmas uz šo auto, ka ziemā iznāk problēma pēc problēmas, bet tomēr nespēju vēl iedomāties kā mamma to pārdotu. Lai gan ir saprotams, ka problēmu būs arvien vairāk. Šogad 20 gadi kā nekā.
Jā, vēl gan jāuzslavē par to, ka tradicionālā Opel rūsa nav auto pārāk skārusi līdz šim, par spīti ievērojamam vecumam. Labajā pusē stūrī reiz ieskrēja stirna, tur gan rūsa parādās, kur ir liekts metāls atpakaļ. Bet kopumā auto ir bijis gan labs palīgs ikdienā, gan labs atpūtas biedrs man vizinoties, gan labs transports manām draudzenēm uz dažādiem pasākumiem, gan labs afērists kopā ar kādu vai abām no mums ar mammu. Esmu šad tad arī pabraukusi tā, kā mamma nebūtu sajūsmā zināt... ;)

Uzrakstīts 08-Jan-2013