Par manu auto Mitsubishi 3000 GT

Motora tilpums: 3.0 ltr

Izlaiduma gads: 1998

Pirkuma gads: 2006

Stāsts pavisam vienkāršs. Mans pirmais un šobrīd arī vienīgais auto. Pie pirkšanas ex saimnieks jautāja: „Pirmais auto? Nebūs pa traku?”
Mīlestība bija no pirmā acu skatiena. Viņa stāvēja tik ļoti sarkana, noparkota zaļā zālītē. Principā vajadzēja uzreiz arī pirkt, citādi tika pavadītas pāris bezmiega naktis, jo ļoti baidījos, ka nopirks kāds cits. Bet nē, viņa sagaidīja tieši mani. Un pēc izmēģinājuma brauciena tika teikts: „Jā!”
Es teikšu, ka teicama izvēle gan priekš pirmā, gan otrā, gan arī trešā auto. Viņa ir radīta asfaltam, lielceļiem. Gludo gaitu pavisam nedaudz izjauc sliktais ceļu stāvoklis, bet priekš tam jau ir stūre un bremzes, lai no šķēršļiem izvairītos.
Kad bērnībā autoplačos ar kāru aci skatījos uz sportiskām kupejām, dzirdēju tikai skeptiskas piezīmes – tas jau nav ikdienai, daudz tērēs degvielu, dārgi remonti, nepraktiski utt. Nekā tamlīdzīga! Drusku jau tērē, tas gan, bet nu visas mašīnas jau tērē, un kopējā starpība rezultātā nav liela. Remonti – ja ir galva uz pleciem, nekas nav nemaz tik dārgi. Domāju, ka jaunajām ar elektroniku pārbāztajām mašīnām, kuras kurā katrā servisā neiedzīsi, iztērēt var daudz vairāk. Nepraktiski? A kas ir praktiski? Paredzēt, ka varbūt kādreiz vajadzēs vest kartupeļu maisu? Bet varbūt nevajadzēs?
Visvairāk naudas savai mīlulei esmu iztērējusi diskiem un riepām. Motorā nelienu, kamēr viss labi strādā. Tikai regulārās tehniskās apkopes, eļļas, šis tas ritošajai nomainīts un bremzēm. Sajūgu laikam arī tikai 1 reizi esmu mainījusi. Pamazām uzlaboju vizuālo.
Jā, protams, klasiskais salikums blondīne + sarkana kupeja, taču svešinieka veltīts smaids bieži ir garants labam noskaņojumam visu atlikušo dienu.

Uzrakstīts 10-Jūl-2010